Šovasar no 16. līdz 18. junijam Stāmerienā notika piektais Latvijas Lauku kopienu parlaments, kurā tika aicināti piedalīties valsts, pašvaldību un lauku kopienu pārstāvji, pētnieki un uzņēmēji, lai kopīgi diskutētu par konkurētspējīgas un pievilcīgas vides veidošanu lauku reģionos un mazajās pilsētās.
Pavadītas trīs iedvesmojošas, vērtīgu diskusiju un rīcību rosinošas dienas, kuru laikā esam dzirdējuši 65 stāstnieku aizraujošās pieredzes, iesaistījuši 52 procesu vadītājus, kā arī 21 organizatoru, kopīgi aktualizējot , analizējot un risinot dažādas tēmas, kas skar reģionus un attālos ciemus.
Tika pievērsta uzmanība reģionu iedzīvotāju identitātes stiprināšanai, pieredzes stāstiem no jaunienācējiem laukos, pandēmijas sekām un risinājumiem, apskatītas jaunas iespējas,ko sniedz tehnoģiskās un sociālās inovācijas, Eiropas zaļais kurss, video ciemu attīstība un citi procesi.
16.jūnijā biedrība “Ziemeļlatgales partnerība” nodrošināja tiešsaistes translāciju Balvu kultūras un atpūtas centra laukumā, kur ikviens garāmgājējs varēja skatīties un klausīties jaunienācēju laukos stāstus Radio NABA viļņos un praktiskos pieredzes stāstus un atziņas no atpazīstamības zīmes “Viedais Ciems” kandidātiem. Tiešraides laikā arī tika paziņoti atpazīstamības zīmes “Viedais Ciems” statusa ieguvēji, kuru vidū iekļuva arī Ziemeļlatgales teritorijā esošais Briežuciems, kas ir neliela, bet spēcīga kopiena ar savām amatu prasmēm un to turpināšanu, to izceļot kā ciema bagātību un pamatvērtību.
17. jūnijā ar valsts prezidenta E.Levita uzrunu 5.Latvijas Lauku kopienu parlaments tika svinīgi atklāts, sveicot parlamenta dalībniekus, organizatorus, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, uzņēmējus, politikas veidotājus, lauku attīstības profesionāļus un entuzianstus.
Kā uzsvēra E.Levits: “Latvija atrodas pārmaiņu perioda sākumā, kas noteikti ietekmēs arī ikdienas dzīvi laukos. Tikko ir notikušas pašvaldību vēlēšanas, un tagad pašvaldības pēc reformas darbu uzsāks jau jaunajās teritoriālajās vienībās. (…) Reformas mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam vienādas dzīves iespējas un vienlīdz pieejamus pakalpojumus neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo. Tomēr atgādināšu, ka vietējās kopienas – pagasti, pilsētas un mazpilsētas nedrīkst izzust administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. Reforma nedrīkst radīt sajūtu vietējās kopienās, ka tās nespēj ietekmēt pašvaldību lēmumus pēc teritoriālās reformas un ka samazinās to ietekme uz pašvaldību darbu un pašvaldība it kā attālinās no iedzīvotāja. Tamdēļ esmu gandarīts, ka ir izdevies jaunajā likumprojektā paredzēt iespēju iestrādāt vietējām kopienām pašām ievēlēt savu iedzīvotāju padomi, kas varētu pārstāvēt pagasta vai mazpilsētas intereses pašvaldībā un piedalīties vietējo jautājumu risināšanā.(…) Inovācija un tehnoloģiju pratība paver jaunas iespējas iedzīvotājiem laukos. Izmantosim tās!”
Pilnu prezidenta uzrunu var noskatīties: https://www.youtube.com/watch?v=pRs2Br-MusI
Kopienu parlamenta atklāšanas pasākumā dalībniekus sveica arī Saeimas deputāte un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe un Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs.
Šogad daļa no klātienes pasākumem tika organizēta Gulbenes novada Stāmerienas pilī, tomēr, pateicoties tiešsaistes iespējām, tajā varēja piedalīties ikviens interesents, sekojot līdzi un piedaloties attālinātajās diskusijās un darba grupās.
Arī biedrības “Ziemeļlatgales partnerība” pārstāves Mārīte Orniņa, Ieva Leišavniece un Sandra Igaune aktīvi piedalījās kā dalībnieces. Ieva un Sandra iesaistījās arī tiešsaistes darba grupu tehniskajā atbalstā, moderējot darba grupas un apkopojot darba grupu laikā izteiktas idejas (Miro.com aplikācijā). Ziemeļlatgales partnerību klātienes aktivitātēs pārstāvēja arī Zinaida Popova, Maruta Paidere un Larisa Berne.
Kopienu parlamenta ietvaros vēl līdz piektdienas, 18. jūnija pusdienlaikam, notika daudzveidīgas diskusijas ar savstarpējām sarunām un iespēju uzklausīt kopumā vairāk nekā 80 unikālus pieredzes stāstus no kopienu līderiem, radošiem uzņēmējiem, jaunienācējiem, atvērtām pašvaldībām, ministriju pārstāvjiem, antropologiem un daudziem citiem lauku attīstībā iesaistītajiem visā Latvijā.
Parlamenta noslēgumā Latvijas Lauku foruma izpildirektore A. Seļicka ieskicēja būtiskākos punktus un atziņas 5. Latvijas lauku kopienu parlamenta laikā tapušajā rezolūcijā, ar kuras punktiem aicinām iepazīties zemāk.
5. LATVIJAS LAUKU KOPIENU PARLAMENTA
REZOLŪCIJA
STIPRI lauki
Veidot saliedētas kopienas, kas balstās uz savstarpējo uzticību un sadarbību, apzinoties kopīgās vērtības, savas vietas identitāti un unikalitāti lokālā, nacionālā un globālā līmenī.
Apzināties lauku kopienu un nevalstiskā sektora demonstrēto spēju elastīgi reaģēt uz Covid 19 pandēmijas izraisītajiem riskiem un kapacitāti rast daudzveidīgus inovatīvus risinājumus. Turpmākajās rīcībpolitikās veidot mērķtiecīgu un sistemātisku atbalstu jauno iniciatīvu un prakšu iedzīvināšanai ilgtermiņā, sekmējot kopienu noturību un līderību.
Tiesiskajā regulējumā nostiprināt katra indivīda, jo īpaši iedzīvotāju skaita ziņā mazajās un/vai attālajās lauku teritorijās, līdzdalības iespējas pašvaldībās, kā piemēram, vienlīdzīgas iespējas argumentēt un sekot lēmumu pieņemšanas procesam.
Informēt un izglītot vietējos iedzīvotājus par viņu līdzdalības iespējām. Veidot atbalstošu vidi, kas iedrošina kopienas apzināties savu potenciālu, un paplašināt (vietējām) vajadzībām atbilstošus un pieejamus līdzdalības instrumentus, kas pieejami gan digitāli, gan klātienē.
Mazināt reģionu sociālekonomisko nevienlīdzību, finanšu instrumentu izstrādē, sadalē un izlietojumā, ņemot vērā lauku telpas unikalitāti, un nodrošinot mērķtiecīgus un vietējās vajadzībās balstītus ieguldījumus lauku iedzīvotāju, kopienu
un teritoriju stiprināšanai. Plānot atbalsta instrumentus, kas ietver politiku sinerģijas un starpnozaru sadarbību, multifondu pieeju un vienkāršotas administratīvās procedūras.
DZĪVI lauki
Pārskatīt mājokļu politiku, veidojot valsts un pašvaldību atbalsta programmas kvalitatīvas dzīvesvietas nodrošinājumam laukos, kā piemēram, nodrošināt finanšu pieejamību zemes un mājokļa iegādei, renovācijai, īpašumtiesību sakārtošanai un citiem jautājumiem.
Atbalsts lauku ekonomikas dažādošanai, spēcinot arī uzņēmējdarbības formas ārpus primārā sektora, tai skaitā attālinātā darba un koprades telpu iespējas.
Stimulēt strukturālas pārmaiņas lauku ekonomikā, īstenojot atbalsta programmas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, īpaši uzņēmējdarbību, kas stimulē jauniešu nodarbinātību un nodrošina pakalpojumus sociālekonomiski atstumtajām sabiedrības grupām, kā arī attālās un iedzīvotāju skaita ziņā mazās teritorijās.
VIEDI lauki
Atzīt vietēju iniciatīvu – viedo ciemu – nozīmīgumu un stimulēt mērķtiecīgu kopienu mobilizēšanos un sadarbību, veicinot sociālo un tehnoloģisko inovāciju ienākšanu un izmantošanu lauku reģionos. Īstenot vērtībās, zināšanās, pieredzē un vajadzībās balstītu kopienas attīstības plānošanu ciema līmenī, to iekļaujot arī pašvaldību attīstības programmu un politikas plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā. Kopienu spēcinošām un vietu attīstību sekmējošām iniciatīvām paredzēt atbalstu kā pašvaldību, tā arī valsts mērogā.
Nodrošināt kvalitatīvas komunikācijas infrastruktūras pieejamību ārpus lielajām pilsētām. Apzināt digitālo pratību lauku reģionos un nodrošināt nepieciešamo atbalstu, t. sk. mācībspēkus un mentorus kompetenču pilnveidošanai. Nodrošināt vienlīdzīgu publisko un privāto e-pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, veicot nepieciešamos pielāgojumus to pieejamībai lauku iedzīvotājiem.
ZAĻI lauki
Attīstīt un stiprināt ilgtspējīgu un stratēģisku pārtikas sistēmu Latvijā, atbalstot vietējo ražotāju sadarbību un piekļuvi vietējam tirgum un patērētājiem. Stimulēt īsās pārtikas ķēdes un lokālās iniciatīvas vietējās pārtikas apritē, kā arī veicināt patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīviem vietējās izcelsmes produktiem.
Apzināt, popularizēt un sekmēt individuālas un kopienu radītās atjaunojamās enerģijas prakses, ieskaitot pētniecības un praktisko darbību sinerģijas stiprināšanu, virzoties uz efektīvu un neatkarīgu alternatīvas enerģijas ražošanu vietējam patēriņam.
Ar pilnu rezolūcijas informāciju var iepazīties saitē: https://laukuforums.lv/lv/archives/12520
Tekstu sagatavoja: Sandra Igaune