Šoruden Skotijas ziemeļaustrumu pilsētiņā Inverurijā (Inverurie) norisinājās 6. Eiropas Lauku parlaments (6th European Rural Parliament), kas vienuviet pulcēja vairāk nekā 400 dalībniekus no 43 Eiropas valstīm. Četru dienu laikā – no 20. līdz 24. oktobrim – pārstāvji tikās, lai dalītos pieredzē, formulētu kopīgās lauku politikas vajadzības un stiprinātu sadarbību starp kopienām visā Eiropā.
Pasākuma galvenā tēma bija “Iespēju spēks: lauku kopienu risinājumi globālajiem izaicinājumiem” (Strength from Opportunity: Rural Community Solutions to Global Challenges).
Parlamentā piedalījās arī 10 Latvijas pārstāvji no dažādām organizācijām – Lauku foruma, Viedā Kokneses ciema, Vidzemes plānošanas reģiona, Lauku jauniešu organizācijām. Arī biedrības “Ziemeļlatgales partnerība” Stratēģijas administratīvās vadītājas asistentei Sandrai Igaunei tika dota iespēja piedalīties šajā pasākumā un pārstāvēt pierobežas vietējās rīcības grupas.
Dažādās paneļdiskusijās tika apskatīti daudzi aktuāli jautājumi, kas vieno lauku teritorijas visā Eiropā – iedzīvotāju aizplūšana, infrastruktūras attīstība, ceļu sakārtošana, skolu pastāvēšana, klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi, jauno cilvēku piesaiste reģioniem, ilgtspējīga saimniekošana un vides drošība.
Notika gan paneļdiskusijas, līderu tikšanās, gan darba grupas, kurās piedalījās Eiropas Komisijas, Eiropas LEADER asociācijas (ELARD), Rural Youth Europe, Smart Village Network un daudzu citu organizāciju pārstāvji.
Kopumā tika organizētas aptuveni 30 darba grupas. Viena no tām, ko apmeklēja Sandra Igaune, bija veltīta kopienu vadītām pētniecības metodēm ar piemēriem no Lielbritānijas. Moderatori Michael Woods un Theona Morrison uzsvēra, ka kopienām pašām jāiesaistās pētījumu veikšanā un datu vākšanā, jo zinātnieki nereti izvēlas nepareizus jautājumus vai interpretē datus sev vēlamā veidā.
Darba grupā tika minēti piemēri par putnu populācijas atjaunošanu, jauniešu iesaisti datu vākšanā un pierādījumu veidošanu, lai uzrādītu valdībai jauniešu klātbūtni laukos. Dalībnieki dalījās arī ar savas kopienas pieredzi pētniecībā.
Organizatori bija parūpējušies par vairākiem izziņas braucieniem pie vietējām kopienām. Vienā no izpētes braucieniem, kurā piedalījās arī S.Igaune, dalībnieki apmeklēja Huntlijas mazpilsētu, kas pazīstama ar kultūras un kopienu iniciatīvām, īpaši ar organizācijas “Deveron Projects” darbību.
Organizācija izveidojusi Square Deal kopienas telpu pilsētas centrā, kas kļuvusi par savdabīgu “pilsētas dzīvojamo istabu”. Tā ir atvērta vieta iedzīvotājiem, kur notiek kopienas pusdienas, tematiskas sarunas, kulinārijas meistarklases un radoši pasākumi pēc principa “maksā, cik vari”. Apmeklējuma laikā notika kopīga maizes cepšanas meistarklase un lekcija par sēklu fonda veidošanu kā ilgtspējīgas pārtikas nodrošinājuma pamatu.
Gaia fonda programmas “Sēklu suverenitāte” pārstāve Sinéad Fortune norādīja, ka pasaulē samazinās sēklu daudzveidība, jo lielie sēklu audzētāji uztver sēklu pavairošanu kā biznesu un bieži vien ierobežo to dabisko pavairošanos. Fonds veicina vietējo, ekoloģiski audzētu un atklāti apputeksnētu sēklu audzēšanu, palīdz saglabāt un atjaunot sēklu daudzveidību, kā arī atbalsta mazās saimniecības un kopienas.
Pētnieki Justin Stewart un Margherita Soldati iepazīstināja ar saviem pētījumiem par mikrobiem un augsnes baktērijām. J.Stewart jau desmit gadus pēta mikrobiomus un to ekoloģiskās attiecības, savukārt M.Soldati analizē augsnes kvalitātes ietekmi uz cilvēka veselību.
Viņas izdevums “Good Gut!” atspoguļo vizuālus eksperimentus un zinātniskus novērojumus, kas apliecina ciešo saistību starp augsnes un cilvēka gremošanas sistēmas veselību.
22.oktobrī tika pasniegta Michael Dower ( Informācija par balvu un nominantiem) balva, kas nosaukta par godu ievērojamam Eiropas lauku kopienu atbalstītājam un iedvesmotājam. Šogad kopienu kategorijā balvu saņēma Knoydart kopiena no Skotijas par kolektīvas īpašuma pārvaldības modeli un ilgtspējīgu attīstību, bet individuālajā kategorijā – Vasilis Kostakis no Grieķijas par ieguldījumu kopienu inovācijās un atvērtas zināšanu pieejamības veicināšanā.
Kā viens no svinīgajiem notikumiem bija kopīgas Eiropas Lauku parlamenta Deklarācijas 2025 sastādīšana. Šī gada deklarācijā tiek aicināts pievērsties tūlītējai un praktiskai rīcībai, nevis tikai runām par reformām un apstiprina lauku iedzīvotāju spēku, noturību un nozīmi Eiropas nākotnes veidošanā. Deklarācija uzsver lauku kopienu pašpietiekamību un nepieciešamību pēc vienlīdzīgām attiecībām ar politikas veidotājiem. Ar pilno deklarāciju latviešu valodā vari iepazīties DEKLARĀCIJA 2025
