
2025.gada 16.maijā Jaunannas tautas namā norisinājās konference “Pededzes upe – tās teritorijas vērtības, attīstības iespējas un ilgtspēja”, kuras mērķis pievērst uzmanību Pededzes upes nozīmei vietējā vidē, ekosistēmā un sabiedrībā, kā arī diskutēt par tās apsaimniekošanas iespējām un izaicinājumiem. Pasākums ir daļa no biedrību “Alūksnes lauku partnerība”, “Ziemeļlatgales partnerība” un “SATEKA” kopējā plānotā sadarbības projekta plānošanas aktivitātēm.
Konferencē piedalījās eksperti no Dabas aizsardzības pārvaldes, Pasaules dabas fonda, , Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības, Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta, Alūksnes novada pašvaldības iestādes “ALJA”, SIA “FAPS”, kā arī iesaistīto partnerību pārstāvji.
Sanita Putna, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā dalījās ar savām vērtīgajām atziņām un ieteikumiem par Pededzes upes dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Viņa uzsvēra šīs teritorijas unikālo bioloģisko daudzveidību, kā arī nepieciešamību līdzsvarot cilvēka darbību ar dabas aizsardzības interesēm.
Magda Jentgena, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja, savā uzstāšanās reizē dalījās ar starptautiskiem piemēriem, uzsverot, ka brīvi plūstošas upes ir būtiskas ne tikai dabas daudzveidības saglabāšanā, bet arī klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās procesos. Viņa aicināja uz drosmīgiem un uz nākotni vērstiem lēmumiem, kas ietver aizsprostu nojaukšanu, dabisko upju tecējumu atjaunošanu un esošās infrastruktūras pielāgošanu dabas ritmam. Šādi risinājumi ne vien atjauno upju ekoloģisko funkcionalitāti, bet arī palielina bioloģisko daudzveidību un ūdens kvalitāti. Jentgena uzsvēra, ka šī pieeja jau veiksmīgi tiek īstenota citviet Eiropā, un arī mums ir iespēja būt daļai no kustības, kas atjauno upes un nodrošina to ilgtspēju nākamajām paaudzēm.
Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Ainārs Šteins pauda kritiku par birokrātiskajiem šķēršļiem, kas bieži kavē vai apgrūtina upju apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus. Viņš norādīja, ka dažkārt procedūras ir pārāk sarežģītas un laikietilpīgas, kas attur iedzīvotājus un iniciatīvas no aktīvas darbības dabas labā.
Viņš aicināja pārskatīt normatīvos aktus un vienkāršot sadarbību starp iestādēm un sabiedrību, lai veicinātu efektīvāku un elastīgāku pieeju dabas resursu pārvaldībai. Šteina vēstījums bija skaidrs – upju ilgtspējīga apsaimniekošana iespējama tikai ar sabiedrības līdzdalību un saprātīgu pārvaldību, kur birokrātija netraucē, bet atbalsta kopējo mērķi – dzīvotspējīgas un veselīgas upes.
Reinis Rutkis, Ph.D., Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks un Eiropas mušiņmakšķerēšanas instruktors, savā uzstāšanās reizē iepazīstināja ar ilgtspējīgas makšķerēšanas principiem Eiropā, īpaši izceļot noķer un atlaid pieeju. Viņš uzsvēra, ka šī metode tiek plaši izmantota daudzviet Eiropā kā efektīvs veids, kā saglabāt zivju resursus, vienlaikus ļaujot baudīt makšķerēšanas pieredzi. Rutkis skaidroja, kā pareizi īstenot šo praksi – sākot no pareizas ēsmas un āķu izvēles līdz zivju apstrādei un atlaišanai, lai nodrošinātu to izdzīvošanu pēc noķeršanas. Viņš uzsvēra, cik ienesīga ir šī makšķerēšanas-tūrisma nozare domājot ilgtermiņā. Īpaši uzsverot, cik svarīgi ir attīrīt upes un upju pietekas, kuras potenciāli var kļūt par makšķerēšanas entuziastu galamērķi un nest pienesumu reģionam.
Alūksnes novada pašvaldības iestādes “ALJA” direktors Lietuvietis dalījās ar praktiskiem risinājumiem, kurus Alūksnes novadā jau īsteno vai plāno īstenot, lai uzlabotu ūdensteces stāvokli — tostarp upju krastu attīrīšana, bebru dambju uzraudzība, un sabiedrības izglītošana par dabas aizsardzību. Viņš iepazīstināja ar tuvākajiem plāniem saistībā ar Pededzes upes apsaimniekošanu.
SIA “FAPS” valdes priekšsēdētājs Armands Roze uzsvēra, ka licencētā makšķerēšana ir efektīvs rīks, taču tās ieviešana jāveic pārdomāti, caurspīdīgi un ciešā sadarbībā ar vietējām kopienām un makšķerniekiem, lai sasniegtu līdzsvaru starp dabas resursu ilgtspēju un sabiedrības interesēm.